Nekustamo īpašumu izsoles: skaitļi un tendences 2024. gadam

Īpašuma izsoļu tirgus Itālijā 2024. gada otrajā ceturksnī uzrādīja uzlabošanās pazīmes, kā norādīts Reviva un Immobiliallasta.it kopīgajā pētījumā. Šī nelielā atveseļošanās ir redzama gan izsoļu skaitā, gan vidējās nekustamā īpašuma cenās, lai gan nozari joprojām ietekmē pēcpandēmijas dinamika un kredītu kvalitāte.

Nekustamā īpašuma izsoles

Neliela atveseļošanās 2024. gada pirmajā ceturksnī tika reģistrētas 33 538 izsoles, kas ir par 22% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt otrajā ceturksnī kritums bija mazāks - 18%, un kopējais izsoļu skaits bija 34 736 Kopumā pirmajā pusgadā kritums bija vidēji 20%, kas liecina par uzlabojumu salīdzinājumā ar gada pirmajiem mēnešiem. . Maijs bija īpaši spēcīgs – 13 351 izsole ir lielākais skaits pusgadā, salīdzinot ar mēneša vidējo rādītāju 11 379. Izsoles īpašumu kopējā vērtība bija 7 906 295 801 eiro, kas ir par 20,7% mazāk nekā 9 968 690 595 eiro 2023. gadā.

Atšķirības starp objektu veidiem izsolēs

Būtiskākais kritums bija dzīvojamo nekustamo īpašumu jomā, samazinoties par 9%. Gluži pretēji, nedzīvojamais nekustamais īpašums uzrādīja pieaugumu par 14%, bet zemes gabali - par 4%. Šie dati ir svarīgi, jo dzīvojamo nekustamo īpašumu sektors parasti ir likvīdākā un tirgojamākā nozare. Izsoļu formāti turpina attīstīties: kopš 2020. gada līdz ar pandēmijas izraisīto paātrinājumu elektroniskās izsoles ir kļuvušas arvien izplatītākas, un pašlaik tās veido 46% no kopējā apjoma.

Stabilas vidējās cenas dzīvojamiem nekustamajiem īpašumiem

Dzīvojamo īpašumu vidējās cenas praktiski nemainījās, samazinoties no 84 688 eiro līdz 84 645 eiro, kas ir minimālas izmaiņas par 0,1%. Nedzīvojamo īpašumu cena samazinājās par 6,1%, vidējā cena samazinājās no 177 914 eiro līdz 167 057 eiro, vidējā cena samazinājās no 104 778 eiro līdz 95 341 eiro, kas ir mazāk nozīmīgi cenu svārstību dēļ. šāda veida objekti. Saskaņā ar Immobiliallasta.it datiem 2024. gada otrajā ceturksnī izsolē izsolīto savrupmāju kvadrātmetra cenas pieauga par 3%, villās uzrādīja kāpumu par 14%, savukārt dzīvokļiem reģistrēts kritums par 0,9%. Nedzīvojamo īpašumu tirgus saglabājās stabils, un būtiskas izmaiņas notika tikai retāk sastopamajos veidos, piemēram, pilīs un viesnīcās. Komerciālie nekustamie īpašumi uzrādīja 15% cenu pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni.

Analīze un nākotnes perspektīvas

Līdz ar to dzīvojamo nekustamo īpašumu sektors uzrāda nelielu atveseļošanos, salīdzinot ar 2023. gada pirmo ceturksni, savukārt nedzīvojamais nekustamais īpašums saglabājas stabils. Dzīvojamā nekustamā īpašuma piedāvājuma samazināšanās un nedzīvojamā nekustamā īpašuma pieaugums atspoguļo pašreizējās tirgus tendences. Turpmāko gadu perspektīvas ir pozitīvas, paredzot, ka kopējais izsoļu skaits līdz 2024. gada beigām svārstās no 120 000 līdz 135 000, bet 2025. gadā sagaidāms, ka lejupejošā tendence palēnināsies un stabilizēsies. Nekustamā īpašuma izsoles process Itālijā ilgst aptuveni divus gadus. Pasliktinoties kredītu kvalitātei un pieaugot nemaksāto kredītu īpatsvaram, sagaidāms, ka izsoļu skaits no 2025./2026. gada atkal pieaugs, lai gan ne tuvu 2019. gada līmenim.